2020. gada oktobrī norisinājās diskusija ‘‘Kā apturēt vēža pandēmiju Latvijā?” To organizēja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija kopā ar Latvijas Onkologu asociāciju un šajā diskusijā tika aicināti piedalīties Saeimas budžeta un finanšu Sociālo un darba lietu komisiju, Veselības un Finanšu ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Latvijā ir reģistrēti 82 tūkstoši onkoloģiskie pacienti. Katru gadu no jauna vēzis tiek atklāts vidēji 11 500 cilvēkiem. Tuvāko gadu laikā onkoloģisko pacientu skaits Latvijā nemazinās, bet visdrīzāk pieaugs. Pasaulē prognozē, ka onkoloģisko pacientu skaits pieaugs par 70% no 14 miljoniem 2012. gadā līdz 22 miljoniem 2032. gadā.

Veselības aprūpe – nevis izdevumi, bet valsts investīcija

2017. gadā tika registrēti 4528 jauni onkoloģiskie pacienti vecumā no 18 līdz 65 gadiem. (SPKC dati) Tie ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Šis rādītājs saglabājas līdzīgs arī citos gados. Vidējā neto alga 2020. gadā 824 euro mēnesī jeb 9888 euro gadā. (CSB dati) Vidēji viena persona nomaksā 2472 euro gadā Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un 4872 euro gadā Sociālās apdrošināšanas nodokli (VSAOI).

Lielākā daļa šo ienākumu aiziet personīgam patēriņam – tie ir 9 403 301 euro PVN gadā (aprēķins – 824*4528*12*0,21)

Jauni pirmreizējie onkoloģiskie pacienti katru gadu Latvijas kopbudžetā deva, dod vai varētu dot 22 065 306 miljonus  euro VSAOI (aprēķins VSAOI*9888*4528), 11 193 216 miljonus euro IIN (aprēķins  IIN*9888*4528) un 9 403 301 euro PVN gadā (aprēķins – 824*4528*12*0,21)

Pavisam jauni pirmreizējie onkoloģiskie pacienti katru gadu Latvijas kopbudžetā deva, dod vai varētu dot 42,6 miljonus euro.

Vispārīgi par vēzi

Daudzi vēža veidi ir pilnībā izārstējami. Tas ir atkarīgs no:

• kādā stadijā diagnosticē
• cik sekmīga ir lokālā terapija
• sistēmiskās terapijas efektivitāte

Ilustratīvam piemēram: 2017.gadā Latvijā bija 1500 ādas vēža pacientu. Pasaulē no 25 miljoniem diagnosticēto vēža pacientu (2017.g.) 1/3 bija ādas vēzis. Ādas vēzi var pilnībā izārstēt.

Ja gadījumā vēzi nav iespējams (ar šobrīd pieejamajiem līdzekļiem) izārstēt, var būtiski palielināt dzīvildzi, kas ļauj pacientam turpināt sabiedriski un profesionāli aktīvu dzīvi. Pasaulē un Latvijā izplatītākie vēža veidi ir: krūts, prostatas, resnās un taisnās zarnas, plaušu un ādas.

Galvenie trūkumi vēža pacientu aprūpē Latvijā jeb kas mums nav, kas citiem ir?

Latvija ir viena no trīs ES dalībvalstīm, kurā nav akreditēta Vēža centra un nav vēža aprūpes tīkla valstī. Latvijā nav vienota onkoloģisko slimnieku reģistra, kur būtu apkopota visaptveroša informācija par konkrētu pacientu, veiktajiem izmeklējumiem, ārstnieciskajām manipulācijām – tas ļautu lietderīgāk plānot un tērēt valsts budžeta līdzekļus.

Latvijā īstenotās vēža skrīninga programmas neatbilst ES rekomendētajiem kvalitātes kritērijiem:

• Latvijā nav institūcijas, kas atbildētu par vēža skrīniga rezultātiem un spertu nākamos soļus programmu attīstībā;
• nav izdevies panākt pienācīgu sabiedrības atsaucību piedalīties valsts apmaksātajās vēža skrīninga programmās.
• Tātad: šīs programmas nav efektīvas

Nepietiekams komplicētu diagnostisko izmeklējumu – radioloģisko un morfoloģisko; sarežģītu ķirurģisko manipulāciju un operāciju, jaunākās paaudzes ķīmijterapijas un mērķa terapijas zāļu valsts finansējums.

Speciālistu trūkums onkoloģijā: ķīmijterapijā, staru terapijā, visu līmeņu aprūpes personāls.

Pārspīlētā datu aizsardzība. Nepieciešami grozījumi tiesību normatīvajos aktos, lai varētu izmantot pacientu datus pētniecībai un analīzei.

Galvenie uzdevumi vēža attīstības novēršanā un ārstēšanā

Savlaicīga vēža diagnosticēšana – jo ātrāk atklāj (agrīnā stadijā), jo lielākas iespējas izārstēt:

• ir svarīgi, ka cilvēks neizvairās veikt pārbaudi, vai viņam nav/ir vēzis
• ir svarīgi, lai cilvēks zinātu, ka ar vēzi var turpināt dzīvot un to var izārstēt
• ir svarīgi, lai cilvēks zinātu, ka valsts sniegs mūsdienīgu un efektīvu veselības aprūpi – izdarīs to, par ko ir
  maksāti nodokļi

Sabiedrības zināšanām (tai skaitā, par vēzi) un motivācijai rūpēties par veselību ir izšķiroša loma savlaicīgā audzēja diagnostikā.

Efektīva ārstēšana, kuru nodrošina:

• mūsdienīga radioloģiskā un morfoloģiskā diagnostika;
• mūsdienīgas lokālās terapijas metodes – ķirurģija un staru terapija
• efektīvas sistēmiskās terapijas (t.sk. mērķterapijas) zāles

Veselīgs dzīvesveids – valstij ar politiskiem lēmumiem jāsekmē kaitīgo vielu lietošanas ierobežošana, veselīga uztura lietošana un aktīvs dzīvesveids.

Risinājumi veselības aprūpes uzlabošanai

Administratīvi teritoriālās reformas ietveros novadu centros veidot un attīstīt vietu, kur veikt konsultācijas onkoloģisko, sirds un asinsvadu, un endokrīno (cukura diabēta) slimību ārstēšanā, «veselības kabineti» veiktu:

• iedzīvotāju un pacientu informēšanu un izglītošanu
• veiktu koordinējošo funkciju starp t.s. Universitātes un reģionālajām slimnīcām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm

Veidot efektīvu savstarpējo komunikāciju un sadarbību starp:

• ārstniecības iestādēm, tai skaitā attālinātās konsultācijas
• ārstniecības iestādēm (t.sk. ģimenes ārstiem) un pacientu

Ārstu kopprakšu attīstīšana, kopā ar ģimenes ārstiem piesaistīt citus speciālistus, piemēram, ginekologu, ķirurgu, diagnostisko radiologu, fizioterapeitu:

• Tas būtiski uzlabotu pacientu aprūpi, ļaujot ietaupīt gan pacientu, gan valsts naudu un laiku

Personalizētas ārstēšanas prakses ieviešana:

• Labas prakses piemērs: Somijas modelis, kur pacientu dati tiek izmantoti epidemioloģiskiem pētījumiem, ārstniecisko procesu analīzei un budžeta līdzekļu plānošanai. Jo vairāk pieejami dati par konkrēta pacienta ārstēšanu – izmeklēšanu, manipulācijām un audzēja specifiskajām izmaiņām, jo sekmīgāka ir ārstēšana un rezultāts – personalizēta medicīna.

Kas ir nepieciešams vēža pandēmijas izskaušanai Latvijā?

• Vismaz 10 miljoni eiro, lai visas 3 skrīninga programmas (krūts, dzemdes kakla un zarnu) darbotos atbilstoši ES vadlīnijām
• Apmēram papildus 30 miljoni eiro katru jaunākās paaudzes biomarķieru, ķīmijterapijas un mērķa terapijas medikamentu apmaksai
• Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas
• Ģimenes ārstu plašāka iesaiste vēža savlaicīgā diagnostikā un pēcārstēšanas novērošanā
• Valsts Pataloģijas centra darbības pilnveidošana
• Pacientu individuāla terapija atbilstoši pacienta slimības formai, raksturojumam un audzēja molekulāri ģenētiskajām pazīmēm -> Zinātniskie pētījumi pierāda, ka onkoloģiskajiem pacientiem individuāli piemērota terapija nodrošina labākus ārstēšanas rezultātus un mazāk blakņu