Kas ir COVID19?

COVID19 ir jaunā koronavīrusa SARS-COV2 izraisītā slimība, kas tiek nodota gaisa-pilienu ceļā un uzliesmojums, kas pārtapis par pandēmiju, sācies Ķīnā, 2019. gada decembrī. Ar COVID19 vieglāk saslimt un smagā formā pārciest slimību ir cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ (blakusslimības, lietojamie medikamenti) ir novājināta imunitāte.

Onkoloģiskiem pacientiem ir lielāks slimības smagas gaitas risks

Onkoloģiskiem pacientiem arī ir paaugstināts risks COVID19 saslimšanai un smagai slimības gaitai. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt:

• pacientiem pirmā gada laikā kopš onkoloģiskas saslimšanas diagnozes;
• pacientiem, kas dotajā brīdī vai tikko pabeiguši onkoloģiskas slimības ārstēšanu (izņēmums ir pacienti, kuri saņem tikai profilaktisku endokrīno terapiju);
• pacientiem ar plaušu vēzi, metastātisku vēzi, hematoonkoloģiskām slimībām;
• pacientiem pirmo 5 gadu laikā pēc onkoloģiskas slimības diagnozes noteikšanas.

Ko mēs zinām par COVID19 vakcīnu?

COVID19 saslimstības un mirstības ierobežojumam pasaulē tika ieviesti drošības pasākumi – izolācija, distancēšanās, pārvietošanās ierobežojumi, dezinfekcijas pasākumi. Kopš 2020. gada decembra tika uzsākta vakcinācija ārkārtas režīmā.

• Vakcinācija tiek veikta, lai organismu iepazīstinātu ar nedzīvu vīrusa daļiņu, pret kuru organisms pēc vakcīnas ievades tūlīt sāk veidot antivielas. Gadījumā, ja organisms saskarās ar dzīvo vīrusu (tiek inficēts), šīs antivielas nekavējoties vīrusu sāk iznīcināt un nepieļauj slimības attīstību. Ja slimība tomēr attīstās, tā norit daudz vieglākā formā nekā bez vakcinācijas.
• Neviena no šobrīd pieejamām vakcīnām pret jauno koronavīrusu nespēj izraisīt COVID19 slimību!
• Vakcīnas pret COVID19 var ievadīt pacientiem, kuri saņem jebkura veida sistēmisko pretvēža terapiju (ķīmijterapiju, mērķterapiju, imūnterapiju, endokrīno terapiju), staru terapiju, ķirurģisku ārstēšanu.

Vai ir droši vakcinēties, ja man ir zināma onkoloģiska slimība un/vai es saņemu pretvēža terapiju?

Eiropas Medicīnisko Onkologu Asociācijas (ESMO), kas apvieno vairāk kā 25 000 speciālistu, nostāja ir par nepieciešamību vakcinēties visiem pacientiem, kuriem zināma aktīva onkoloģiska slimība un/vai notiek aktīva pretvēža terapija.

• Pretvēža terapijai nevajadzētu tikt atliktai uz nepieņemami ilgu laiku COVID19 vakcinācijas dēļ.
• Ja nav iespējams izvēlēties piemērotāko periodu vakcinācijai un ir ļoti augsts COVID19 saslimšanas risks, augsta vīrusa transmisija sabiedrībā, vakcināciju var veikt jebkurā terapijas saņemšanas laikā.
• Pēc COVID19 vakcinācijas onkoloģiskiem pacientiem rekomendē turpināt ievērot paaugstinātas piesardzības pasākumus – distancēšanos, sejas maskas izmantošanu, dezinfekcijas pasākumus.

Kad vakcinēties, ja man ir plānota vai es saņemu ķīmijterapiju?

• Vislabāk pret COVID19 vakcinēties vismaz divas nedēļas pirms pretvēža terapijas uzsākšanas.
• Pacientiem, kuri jau saņem ķīmijterapiju, vakcināciju var veikt jebkurā laikā, taču vēlams:
• Vakcinēties 1-2 nedēļas pēc iepriekšējā kursa saņemšanas;
• Vakcinēties ~1 nedēļu pirms nākamā ķīmijterapijas kursa;
• Nevakcinēties periodā, kad ir visizteiktākā imūnsupresija (7-15 dienas pēc ķīmijterapijas ievades).

Kad vakcinēties, ja man ir plānota vai es saņemu imūnterapiju?

• Rekomendē ieplānot kārtējo imūnterapiju infūziju vismaz nedēļu pēc vakcinācijas, ja tas ir iespējams.
• Vakcīnas blakusefekti var būt nedaudz izteiktāki, īpaši pēc otrās vakcīnas devas.
• Pētījumi ar gripas vakcīnu parādīja, ka imūnās atbildes reakcija pēc vakcinācijas (imūnā aizsardzība) bija labāka tiem, kas saņēma imūnterapiju.

Kad vakcinēties, ja man ir plānota vai es saņemu mērķterapiju?

• Pacientiem, kuri saņem Rituximabum terapiju (medikaments, kas inaktivē B limfocītus), pēc vakcinācijas var izveidoties ļoti vāja imunitāte, bet šiem pacientiem vienalga rekomendē vakcinēties, tas pasargā no smagas slimības gaitas.
• Ja jaunā koronavīrusa transmisija sabiedrībā ir zema, vakcinācija veicama 3-6 mēnešus pēc pēdējās Rituximabum ievades.
• Ja sabiedrībā jaunā koronavīrusa transmisija augsta (kā patreiz Latvijā 2021. februāris), vakcināciju rekomendē Rituximabum terapijas laikā, un ne tikai pacientam, bet arī viņa tuviniekiem no vienas mājsaimniecības un aprūpētājiem.
• Saņemot citus mērķterapijas medikamentus, speciālu vakcinācijas režīmu šobrīd nerekomendē.

Kad vakcinēties, ja man ir plānota vai tikko veikta operācija?

• Pēc lielas operācijas onkoloģiskiem pacientiem vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā dažas dienas pēc operācijas.
• Ja pacientam operācijas laikā ir ieplānota splenektomija (liesas izņemšana), tad pirmo vakcīnas devu rekomendē ievadīt vismaz divas nedēļas pirms operācijas.

Kad vakcinēties, ja man ir plānota vai veikta kaula smadzeņu transplantācija?

• Vakcināciju rekomendē 2-3 mēnešus pēc autologās un 3-6 mēnešus pēc allogēnās asinsrades cilmes šūnu transplantācijas.
• Pēc asinsrades cilmes šūnu transplantācijas, atsākot vakcināciju pēc kalendāra, pirmā veicama COVID19 vakcīna.

Vai vakcinēties, ja es jau esmu pārslimojis COVID19?

• Visiem onkoloģiskiem pacientiem pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas rekomendē vakcinēties pret COVID19.
• Pirms vakcinācijas nav nepieciešams veikt antivielu līmeņa pārbaudi.
• Pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas vakcināciju var veikt jebkurā laikā, taču ir dati, ka pirmās 90 dienas pēc pārslimošanas atkārtotas infekcijas risks ir ārkārtīgi zems.

Kad vakcinēties, ja man ir bijis augsta riska kontakts ar COVID19 slimnieku?

• Nerekomendē vakcinēties uzreiz pēc augsta riska kontakta!
• Rekomendē nogaidīt vīrusa inkubācijas periodu un pašizolācijas laiku 14 dienas (divas nedēļas) un tad, ja slimība neattīstās, vakcinēties.

Kādi ir iespējami vakcinācijas blakusefekti?

• Biežākie blakusefekti ir sāpes injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, drebuļi un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Simptomi pazūd dažu dienu laikā.
• Simptomi var būt vairāk izteikti pacientiem, kuri saņem imūnterapiju un, otrādi, mazāk izteikti vai vispār iztrūkt tiem, kas saņem imūnsupresīvo terapiju (ķīmijterapija, mērķterapija, glikokortikosteroīdi).
• Dažiem pēc vakcinācijas var palielināties un palikt jutīgi limfmezgli, īpaši tās puses padusē, kur veikta vakcīna. Tas ir normāli un liecina par imūnās sistēmas atbildi uz vakcināciju. Onkoloģiskiem pacientiem limfmezglu palielinājums pēc vakcinācijas var radīt satraukumu, jo tā varētu būt arī onkoloģiskas slimības pazīme. Parasti pēc vakcinācijas palielināti limfmezgli izzūd dažu dienu līdz nedēļu laikā. Ja palielināti limfmezgli nesamazinās dažu nedēļu laikā, ir jāsazinās ar savu ārstējošo ārstu. Palielināti limfmezgli var būt redzami arī kontroles izmeklējumos, ja tādi ir ieplānoti tūlīt pēc vakcinācijas. Ir labi, ja izdodas savu ārstējošu ārstu informēt, ka izmeklējums tiek veikt neilgi pēc vakcinācijas, lai rezultāti tiek pareizi interpretēti, taču netiek rekomendēts plāna izmeklējumus atlikt dēļ tikko saņemtās jaunā koronavīrusa vakcīnas.
• Kā jebkurai manipulācijai, medikamentam un vakcīnai, arī jaunā koronavīrusa vakcīnai ir iespējamie nopietni blakusefekti. Nopietni blakusefekti attīstās ļoti reti (<1% gadījumu) un lielākā to daļa attīstās tūlīt pēc vakcīnas saņemšanas. Tas nozīmē, ka kvalificēts personāls noteikti sniegs palīdzību un nodrošinās nepieciešamu palīdzību.

Kur es varu pieteikties vakcinācijai?

Pieteikties vakcinācijai un saņemt rekomendācijas labākam vakcinācijas laikam var pie ārstējošā onkologa ķīmijterapeita vai pie ģimenes ārsta.