Uz onkoloģisko pacientu jautājumiem par uztura nozīmi terapijas laikā atbild Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sertificēta uztura speciāliste Nelda Karpenska – Allaža un onkologs ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

Kurā brīdī vajadzētu uztraukties, ja, uzsākot ķīmijterapiju, sāk zust svars? Šobrīd svars ir +20 kg virs normāla svara.

Ja šobrīd svars samazinās terapijas rezultātā un, iespējams, pārdomātāku uztura izvēļu rezultātā, satraukumam nav pamata. Protams, ja vien svara zudums nav saistīts ar ilgstošām vemšanas, caurejas epizodēm vai operatīvu iejaukšanos gremošanas traktā, kas samazina uzturvielu uzsūkšanos. Galvenais ir konsultēties ar speciālistu un uzņemt pareizu uzturu, uzsākot terapiju un tās laikā. Būtu jāizvērtē ķermeņa masas indekss un jāskatās, vai šie 20 kg ir liekais svars vai tā jau kļuvusi par aptaukošanos. Jāaprēķina nepieciešamais olbaltumvielu un kaloriju daudzums, jo tas atšķiras pacientam ar lieko svaru un pacientam ar aptaukošanos. Pastāv iespēja, ka, ārstējot audzēju, svars stabilizēsies. Svaru šobrīd nevajag palielināt, bet kopā ar speciālistu jāseko svara dinamikai. Pēc terapijas onkoloģiskiem pacientiem, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās, jācenšas samazināt svaru, līdz tiek sasniegts veselīgs ķermeņa masas indekss (ĶMI). Aptaukošanās un metabolais sindroms var būt saistīti ar slimības atgriešanos un citām ar veselību saistītām komplikācijām.

Kāds varētu būt iemesls tam, ka pēc operācijas un terapijas svars strauji pieaudzis – šobrīd par 30 kg?

Bieži terapijas laikā tiek lietota hormonu terapija, piemēram, krūts, prostatas ļaundabīgiem audzējiem. Svara pieaugums reizēm saistīts arī ar starpšūnu šķidruma izdalīšanās traucējumiem, bet tas var būt arī tikai terapijas laikā. Kad terapija ir pabeigta, svars var atkal normalizēties. Šie bieži ir kombinēti mehānismi. Svarīgi arī pēc terapijas beigām ir konsultēties ar speciālistu un uzņemt pareizu uzturu, lai regulētu svaru un sasniegtu veselīgu ĶMI.

Kas ir būtiskākie mikroelementi, kurus būtu jāuzņem ar uzturu vēža pacientam?

Ja pacients var ēst visus ēdienus un nav traucēta uztura uzņemšana, tad, uzņemot sabalansētu uzturu, iekļaujot ēdienus no dažādām produktu grupām, piemēram, dārzeņus un augļus, olbaltumvielu produktus, pilngraudu produktus, treknas zivis un augu valsts taukus, cilvēks uzņem visus nepieciešamos mikroelementus. Onkoloģiskiem pacientiem tiek rekomendētas tādas pašas vitamīnu un minerālvielu dienas devas kā cilvēkiem bez slimības. Uzmanība jāpievērš, vai tiek uzņemti antioksidanti – beta karotīni (A vitamīna provitamīni), C, D vitamīnu un cinku saturoši pārtikas produkti. Ja attīstās mukozīts jeb mutes dobuma vai rīkles gļotādas iekaisums un čūlas, kas ir blakne ķīmijterapijai vai staru terapijai, ir jāuzņem cinku, E vitamīnu saturoši pārtikas produkti. Sievietēm ar krūts vēzi, saņemot hormonu terapiju, svarīgi sekot līdzi kalcija līmenim. Ja pacientam bijusi kuņģa, zarnu rezekcija, tad kopā ar speciālistu jāizvērtē, kāda gremošanas trakta daļa ir izoperēta un kādi mikroelementi tur uzsūcas, lai nākotnē novērstu šo vitamīnu vai minerālvielu trūkumu.

Vai ogļhidrātu nelietošana pārtikā ir pareiza, ja slimības laikā blakne ir liels svara pieaugums?

Ogļhidrātus saturoši produkti ir jālieto, ja vien nav, piemēram, laktozes nepanesamība. Drīzāk nepieciešams pārskatīt ogļhidrātu avotus. Ogļhidrāti iedalās saliktajos ogļhidrātos un vienkāršajos. Saliktie ir pilngraudu produkti – auzu pārslas, miežu putraimi, bagāti ar šķiedrvielām un minerālvielām, vienkāršie ogļhidrāti ir dažādi saldumi, cukurs. Svarīgi ir izvērtēt ogļhidrātu avotus uzturā un pārrunāt ar speciālistu. Iespējams, to daudzumu var samazināt, ja ēdat vairāk kā ieteicams, bet izslēgt nevajag, jo tie ir galvenais enerģijas avots. Kopā ar speciālistu jāmeklē iemesls svara pieaugumam, iespējams, tiek uzņemts par daudz kaloriju, neveselīgi produkti, par daudz tauku, piemēram, piesātināto tauku.

Vai ir vērts uzturā papildus lietot sēnes, zemestauku sulu, bērza čagu, Ķīnas kordicepu?

Lai iznīcinātu vēža šūnu, tai ir jābūt aktīvai, citiem vārdiem sakot, tai aktīvi ir jādalās. Pārsvarā ķīmijterapijas medikamenti nogalina šūnas, iedarbojoties uz procesiem, kas ir “ieslēgti” tikai šajā šūnas dzīves fāzē. Tā saucamās “tautas zāles” vēža šūnas var “iemidzināt”, samazināt to dalīšanās ātrumu. Un, ja “tautas zāles” lieto paralēli ķīmijterapijai, teorētiski iespējama pretvēža efekta pavājināšanās, jo “iemidzinātās” vēža šūnas netiek iznīcinātas. Saviem pacientiem parasti rekomendēju neeksperimentēt ar sevi un “tautas zāles” sākt lietot, kad izieti visi ķīmijterapijas ārstēšanas cikli. Saņemot citotoksisko ķīmijterapiju vai staru terapiju, šos komplementāros produktus vajadzētu likt malā. Tas pats attiecas arī uz mākslīgajiem vitamīniem un pārtikas piedēvām, piemērām, selēnu. Ar tiem nevajadzētu aizrauties, jo daudziem no tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kas var notikt? Pacients saņem ķīmijterapiju vai staru terapiju, kas audos veido brīvos radikāļus, radot oksidatīvo stresu ļaunajām šūnām un tās nogalinot. Taču, papildus lielos daudzumos uzņemot mākslīgos vitamīnus vai pārtikas piedevas, kam ir antioksidatīvas īpašības, brīvie radikāļi un oksidanti tiek neitralizēti. Onkologu vidū domas dalās, taču jau pirms 20-30 gadiem tika veikti pētījumi (CARET pētījums un ATBC pētījums smēķētājiem), kas apstiprināja – papildus lietojot lielus daudzumus antioksidatīvo vitamīnu (A un E), rezultāti bija sliktāki. Tāpēc aicinu uzņemt vitamīnus ar pārtiku, nevis mākslīgā veidā.

Kā labāk uzņemt kalciju – ar Calcigran vai Osteonorm?

Ja pacients saņem hormonālo terapiju vai citas zāles, kas mīkstina kaulus, ir jāsaņem 1000 mg kalcija dienā. Ja tās ir Calcigran tabletes, tad labāk divas dienā, jo vienā ir 500 mg. Jāseko, lai tiktu uzņemti nepieciešamie 1000 mg dienā.

Kurš no D vitamīniem ir labāks?

Labāk jautāt, lai ārsts izraksta recepti, jo terapijas laikā nepieciešami efektīvāki vitamīni nekā bez receptes nopērkamie produkti.

Vai linsēklu eļļa var aizvietot Omega-3 taukskābes?

Pētījumos norādīts – lai stabilizētu vai uzlabotu apetīti, ēdiena uzņemšanu, ķermeņa svaru ķīmijterapijas laikā, ir jāuzņem tieši garo ķēžu taukskābes. Tās būs atrodamas treknās zivīs, zivju eļļā.

Ņemot vērā, ka sarkanajai gaļai un pārstrādātajai gaļai ir kancerogēns efekts, kāda veida olbaltumu būtu jālieto?

300 – 500 g sarkanās gaļas (piem. cūka, liellops, jērs) nedēļā uzturā var lietot visi – tajā ir B grupas vitamīni, dzelzs, olbaltumvielas. Taču pārstrādāto gaļu, piekrītu – jo mazāk, jo labāk. Kā olbaltumvielu avotu uzturā var lietot vistas gaļu, zivis, olas, piena produktus, pākšaugus un riekstus. Daudziem pacientiem sarkanās gaļas jautājums ir karstu diskusiju objekts. Taču nav pierādīts, ka, izslēdzot sarkano gaļu no diētas vai kļūstot par veģetārieti, terapijas rezultāti būs labāki. Ir pieradīts, ka, ēdot sarkano gaļu katru dienu 30 līdz 40 gadus, tā var izraisīt vēzi. Taču šašliku katru dienu neviens neēd. Jā, tas ir mīnus, ka gaļa ir kancerogēna, tomēr gaļai ir arī pluss – tā ir labs dzelzs avots, jo tieši sarkanajā gaļā dzelzs ir īpašā hēma formā. Tā uzsūcas, apejot parasto uzsūkšanās mehānismu, respektīvi, ar gaļu saņemsiet daudz lielāku dzelzs devu nekā ar dārzeņiem. Ja pacientam ir mazasinība vai dzelzs trūkums, mēdzu ieteikt – apēdiet kārtīgu steiku. Ieguvums būs lielāks nekā kancerogēnais efekts. Ja tomēr ir bažas par kancerogēno efektu, tad jau no jaunības ir jāierobežo sarkanās gaļas lietošana.

Vai ir nozīme, ja uzturā lieto bioloģiski audzētus produktus vai arī parasti audzētus, piemēram, gaļu?

Kā vispār rodas vēzis? Uz cilvēka organismu jau no dzimšanas darbojas dažādi kancerogēni – pārtikas kancerogēni, gaisa piesārņojums, tabakas dūmi, radiācija, vīrusi un cits. Rūpnieciski ražotos produktos var būt lielākā daudzumā kaitīgie piemaisījumi ar, iespējams, kancerogēnu efektu, antibiotikas, pesticīdi, augšanas hormoni un citi. No šāda viedokļa bioloģiskai pārtikai ir priekšroka, jo tās lietošana samazina kaitīgo vielu slodzi organismā, kas var veicināt vēža attīstību. Ja baidāties par ģenētiski modificētu pārtiku, tad nav pieradīts, ka tā ir kancerogēna. Protams, ja ir iespēja lietot ekoloģisku pārtiku, tā būs labāka.

Vai vienmēr jālieto papildus kalcijs ķīmijterapijas laikā?

Kalcijs tiek rekomendēts pacientiem, kas saņem hormonālo terapiju, jo tā mīkstina kaulus. Vai papildus tiek piemērots tādiem medikamentiem kā, piemēram, bisfosfonātam un denosumabam, kas samazina kalcija līmeni asinīs. Tad kalcijs ir jālieto papildus. Pie parastās ķīmijterapijas, ja nav problēmas tieši ar vielmaiņu, kalciju papildus nevajag lietot.

Vai varat ieteikt, ko darīt, ja ir izteiktas locītavu sāpes pēc ķīmijterapijas un staru terapijas?

Var palīdzēt magnija lietošana. Ieteiktu pat lielu daudzumu, jo sāpes ir nevis tieši locītavu audos, bet tās ir neiropātiskas, respektīvi, ķīmijterapija “noindē” nervu galus, kas ir sāpju cēlonis. Magnijs kā papildus medikaments var atvieglot sāpes. Ne vienmēr var pietikt ar šo mikroelementu, var gadīties, ka jādzer arī pretsāpju zāles, bet to labāk jautāt savam ārstam.

Ko iesākt ar vēdersāpēm ķīmijterapijas laikā? Omeprazols maz palīdz, ko mainīt uzturā?

Varu ieteikt neaizrauties ar saldu, treknu, kairinošu pārtiku, kas provocē zarnu kustību un var pastiprināt sāpes, īpaši, ja tās ir spazmveida sāpes kombinācijā ar caureju. Diētu ieteiktu piemeklēt ļoti saudzīgu. Ja omeprazols nepalīdz, tad, visticamāk, sāpju raksturs ir cits. Ir ķīmijterapijas medikamenti, kas tiek lietoti zarnu vēža gadījumā un ļoti bieži izraisa pastiprinātu zarnu kustību un caureju, tādā gadījumā bez papildu medikamentiem nevarēs iztikt. Bet šī atbilde ir ļoti vispārīga – ja ir sāpes, labāk jautāt savam ārstam.

Ko darīt, ja, uzsākot ķīmijterapiju krūts vēža gadījumā, ir izteikta smaguma sajūta pēc ēšanas?

Pastāstiet to savam ķīmijterapeitam. Medikamenti, kas tiek lietot krūts vēža terapijai, ir ar dažādu blakņu spektru. Ja šī blakne ir ļoti izteikta un to nevar koriģēt ar diētu vai papildus zālēm, tad, iespējams, jāmaina preparāts. Taču šādu lēmumu es nevaru ieteikt, tas jāpieņem ārstējošam ķīmijterapeitam. Diētas rekomendācija būtu – biežas un mazas porcijas. Ja nav izteikts svara zudums, ieteicams samazināt tauku daudzumu. Trekns ēdiens rada smaguma sajūtu pēc ēšanas.

Ko darīt, ja ir liekais svars un karstuma viļņi?

Bieži svara pieaugums un karstuma viļņi tiek novēroti kā blakusparādības, kas saistītas ar endokrīno jeb hormonālo terapiju. Sievietēm pirmsmenopauzes periodā šīs blakusparādības varētu būt vēl izteiktākas. Kā nefarmakoloģiska stratēģija karstuma viļņu samazināšanā ir svara kontrole, kas panākama ar pareizām ikdienas uztura izvēlēm, regulāriem fiziskiem vingrinājumiem un kognitīvo uzvedības terapiju. Ja ir liekais svars, uzturā vajadzētu samazināt piesātinātos taukus, izvērtēt ogļhidrātu, īpaši saldumu, daudzumu. Kopā ar uztura speciālistu izvērtēt ikdienas uzturu, sastādīt uztura plānu/ ēdienkarti un atrast līdzsvaru, lai justos labāk.

Ja jums ir arī citi jautājumi par uzturu onkoloģiskiem pacientiem, ko vēlaties noskaidrot, lūdzu, rakstiet – [email protected] Atbildes un plašāku informāciju par uztura principiem onkoloģisko pacientu ikdienā meklējiet mūsu mājas lapā www.onkomed.lv