Nelda Karpenska -Allaža, sertificēta uztura speciāliste
Pareiza uztura principi onkoloģisko slimību ārstēšanā. Ar ko sākt un kā ievērot?
Katrs trešais onkoloģiskais pacients ārstēšanas laikā sastopas ar tādu nopietnu problēmu kā nepietiekams uzturs, kas izraisa svara zudumu, muskuļu masas samazinājumu, nogurumu un citas blaknes, atklāj pētījumi. Nepietiekams uzturs un ar to saistītais svara zudums bieži padara pretvēža terapiju mazāk efektīvu, paaugstina pēcoperācijas komplikāciju un ķīmijterapijas toksicitātes riskus, izraisot ilgāku ārstēšanu un uzturēšanos slimnīcā. Turpretī pareiza uztura izvēle ārstēšanās laikā palīdz justies labāk, atvieglo terapijas izraisītās blakusparādības, mazina nogurumu, saglabā optimālu svaru un uzturvielu rezerves. Tāpēc vēža ārstēšanā ļoti liela nozīme ir pareizai agrīnai uztura terapijai, kas ietver uztura terapijas plāna izstrādi un konsultēšanu.
Katram onkoloģiskajam pacientam – savs uztura plāns
Ar vēzi saistīta malnutrīcija jeb nepietiekama uzture klīniskajā praksē visā Eiropā joprojām netiek novērtēta un pietiekami ārstēta, atzīst Eiropas Klīniskās barošanas un vielmaiņas biedrība (ESPEN), kuras vadlīnijām par uztura terapiju ļaundabīgu audzēju ārstēšanas laikā seko medicīnas profesionāļi arī Latvijā. Šīs vadlīnijas uzsver, ka uztura terapija sākās jau brīdī, kad ir noteikta ļaundabīgā audzēja diagnoze un tai jāturpinās visā audzēja ārstēšanas laikā.
Katram onkoloģiskam pacientam ir nepieciešams savs uztura terapijas plāns, ko nosaka onkoloģiskā slimība, tās stadija, audzēja lokalizācija u.c., arī pacienta veselības stāvoklis, vecums, kā arī izvēlētā audzēja ārstēšanas metode. Tā var būt sistēmiska ārstēšana – ķīmijterapija, staru terapija, arī ķirurģiskā ārstēšana. Šīm terapijas metodēm var attīstīties blakusparādības, kas arī jāņem vērā, plānojot uzturu.
Kā audzējs ietekmē uztura uzņemšanu?
Ļaundabīgs audzējs organismā izdala iekaisumus citokīnus, kuri izjauc normālo tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņu. Rezultātā onkoloģiskam pacientam palielinās pamatvielmaiņa – tātad dzīvības procesu nodrošināšanai nepieciešamais enerģijas daudzums ir lielāks, salīdzinot ar cilvēku bez onkoloģiskās slimības. Iekaisuma citokīni samazina olbaltumvielu veidošanos un palielina olbaltumvielu noārdīšanos, kā rezultātā pacients jūt nogurumu. Tātad samazināsies fiziskā aktivitāte, kustības, kas tālāk rezultēsies ar muskuļu zudumu. Iekaisuma citokīni ietekmē arī apetīti. Biežākās sūdzības no pacientiem ir ēstgribas zudums. Ja uzturu neuzņem pietiekamā daudzumā, seko svara zudums. Svara zudums, muskuļu masas samazināšanās un sistemātiskais iekaisums ietekmē arī to, kādi būs onkoloģiskās slimības ārstēšanas rezultāti.
Kāpēc zūd svars?
Biežākie iemesli sliktai uztura uzņemšanai (gan audzēja izraisīti, gan radušies terapijas rezultātā) ir garšas, smaržas izmaiņas, apetītes pasliktināšanās. Pacientam var būt mainītas ēdiena izvēles, var attīstīties nepatika pret kādu konkrētu ēdienu. Var rasties ēšanas problēmas, piemēram, apgrūtināta košļāšana. Ja audzēja lokalizācija ir gremošanas trakts, pacientam var būt rīšanas grūtības, sāpes ēdot, daļēja vai pilnīga kunģa – zarnu trakta obstrukcija. Var būt arī ātra sāta sajūta maltītes laikā, slikta dūša, vemšana, sausa mute, barības vada iekaisums, kā arī staru vai ķīmijterapijas izraisīts mukozīts (mutes gļotādas iekaisums). Caureja var attīstīties kā ķīmijterapijas blakusparādība un, ja staro mazo iegurni, tā var būt klātesoša gan terapijas laikā, gan arī kā vēlīna terapijas blakne.
Onkoloģiskais pacients bieži izjūt depresiju, satraukumu, trauksmi, kas arī var izraisīt apetītes zudumu. Ja pacients nonāk slimnīcā, bieži tiek veikti dažādi izmeklējumi un daļa no tiem jāveic tukšā dūšā, kas atkal nozīmē izlaistas ēdienreizes. Arī slimnīcas “diēta” kādam var būt nepatīkama. Saprotot, cik dažādi var būt iemesli sliktai uztura uzņemšanai, jāuzsver, ka onkoloģiskiem pacientiem nav vienas kopīgas diētas.
Svara zudums palielina komplikāciju risku
Par svara zudumu pacienti ziņo bieži. Literatūrā tiek minēts, ka 50% gadījumu pacients par svara zudumu ziņo jau pirmajā vizītē, satiekot savu onkologu (ķīmijterapeitu vai staru terapeitu). Svara zudums slimības laikā samazina pretvēža terapijas efektivitāti, paildzinot ārstēšanas un uzturēšanās laiku slimnīcā, kā arī palielina blakusparādību risku un skaitu.
Uztura uzņemšanas traucējumi un svara zudums visbiežāk tiek novērots, ja audzēja lokalizācija ir gremošanas trakts – visizteiktāk pacientiem ar aizkuņģa dziedzera ļaundabīgiem audzējiem (67%), barības vada un kuņģa ļaundabīga audzēja gadījumā (60%), kam seko galvas un kakla reģiona audzēji un plaušu audzēji. Ja ķirurģiska operācija veikta kādā gremošanas trakta daļā, piemēram, veikta kuņģa pilna vai daļēja izņemšana, tievo zarnu daļu rezekcija, svara zudums ir saistīts ar samazinātu uzņemtā uztura daudzumu un traucētu uzturvielu uzsūkšanos.
Pētījumos Eiropas un Šveices slimnīcās, iesaistoties vairāk kā 5000 pacientiem, izpētīts, ka pacientu grupai, kurai netika novērots svara zudums vai traucēta uztura uzņemšana, bija trīs reizes mazāks komplikāciju biežums – gan kardiovaskulārās, gan pulmonālās komplikācijas un bakteriālās infekcijas u.c., salīdzinot ar grupu, kurai bija svara zudums un tika novērota traucēta uztura uzņemšana..
Uztura vajadzības – būtiskai atšķirīgas
- Kādas tad ir onkoloģijas pacienta uztura vajadzības ļaundabīga audzēja ārstēšanas laikā?
Pirmkārt, katram pacientam tās ir atšķirīgas, saistītas gan ar audzēja iedarbību uz organismu, gan terapijas izraisītam blakusparādībām. - Otrkārt, ļoti svarīgi ir ar uzturu uzņemt atbilstošu enerģijas daudzumu dienā, jo enerģija jeb kalorijas ir nepieciešamas dzīvības procesa nodrošināšanai.
- Treškārt – onkoloģiskiem pacientiem pieaug vajadzība pēc olbaltumvielām.
Uzturs dažādos slimības periodos
Jāatceras, ka dažādos slimības un terapijas posmos uztura vajadzības onkoloģiskiem pacientiem atšķiras. Laika periodā pirms diagnozes un pēc terapijas beigām ir svarīgi sekot uztura ieteikumiem, kuri ir saistīti ar ļaundabīga audzēja profilaksi – gan tāpēc, lai nesaslimtu vēlreiz, gan, lai audzējs neatgrieztos. Ļoti svarīgs ir brīdis, kad pacients uzzina savu diagnozi un ārstēšana vēl nav uzsākta. Zinātniskajā literatūrā periodu no diagnozes uzzināšanas brīža līdz ārstēšanas uzsākšanai sauc par pirmsrehabilitācijas periodu. Tās ir 4 – 6 nedēļas, kas dotas pacientam, lai kopā ar speciālistiem – fizioterapeitu, uztura speciālistu, psihologu, novērtētu situāciju un izstrādātu terapijas plānu, kas palīdz sagatavoties ārstēšanai. Svarīgs ir arī rehabilitācijas posms, kas koncentrējas uz vēlīno vēža ārstēšanas blakusparādību mazināšanu un funkcionālo, darbaspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Pilnvērtīgs uzturs palīdz justies labāk
Tāpēc vēža ārstēšanas laikā ir svarīgi domāt par ēdienu kā par terapijas sastāvdaļu, jo uzturs pavada pacientu visā ārstēšanas periodā. Tā nav nedēļa vai mēnesis, bet ļoti ilgs laika posms, tāpēc uzturu ir svarīgi pielāgot pacientam, lai dažādos ārstēšanas posmos viņš justos pēc iespējas labāk. Atbilstošs uzturs palīdzēs mazināt nogurumu, nodrošinās spēku un enerģiju, lai uzveiktu slimību, saglabās optimālu svaru un uzturvielu rezerves. Atvieglos arī iespējamās terapijas blaknes un mazinās risku saslimt ar infekcijas slimībām, palīdzēs ātrāk atveseļoties.
Ieteikumi enerģijas uzņemšanai
ESPEN vadlīnijās tiek minēts, ka enerģijas daudzums, kas jāuzņem ar uzturu onkoloģiskam pacientam, ir 25 – 30 kcal uz kilogramu ķermeņa svara dienā. To var rēķināt dažādi – sastādīt ēdienkartes vai lietot mobilās aplikācijas un sekot līdzi nepieciešamajam kaloriju daudzumam. Bet sarežģīto rēķināšanu var arī atvieglot, dienas laikā plānojot nelielas maltītes ar veselīgam uzkodām starplaikos.
- Ēšanu organizēt tā, lai maltītes ir ik pēc 2 – 3 stundām. Svarīgi ievērot ēdienreizes arī tajos brīžos, kad nav izsalkums un liekas, ka ēst negribas.
- Ieteikums – lietot šķidrumu starp ēdienreizēm, proti, ja nav apetītes, svarīgāk ēdienreizē ir apēst nepieciešamo uztura daudzumu (kalorijas un uzturvielas) un padzerties maltīšu starplaikos.
- Var uzstādīt mērķi – katru dienu trīs nelielas maltītes un trīs uzkodas, un izvirzīt uzdevumu – sastādīt ēdienreižu grafiku, kam sekot līdzi. Runājot ar pacientiem, redzu, ka ikdienā tas bieži darīts netiek, tāpēc zūd svars un netiek uzņemta nepieciešamā enerģija.
- Ja pacientam ir samazināta apetīte un ir grūtības uzņemt lielas porcijas, ir svarīgi, lai mazajā porcijā ir pēc iespējas vairāk uzturvielu.
Enerģijas avots – veselīgie augu tauki
Lai nodrošinātu nepieciešamās kalorijas, labs un viegli īstenojams ieteikums ir pievienot uzturam augu valsts taukus saturošus produktus – riekstu sviestu, augu eļļas, avokado, sēkliņas. Ja svars ir samazināts, jāvairās lietot produktus ar zemu tauku saturu. Tāpat ieteicams bagātināt ēdienu, pievienojot mērces, skābo krējumu, majonēzi. Bieži uztura speciālisti iesaka ierobežot piesātināto tauku uzņemšanu uzturā, jo tas nav veselīgi un paaugstina kardiovaskulāro slimību attīstības riskus. Onkoloģiskās slimības gadījumā, ja pacientam ir samazināts svars, to var darīt, jo tas nav ilgtermiņa pasākums, un šajā dzīves posmā ir būtiska lielāka kaloriju daudzuma uzņemšanai. Ieteikums ir dzert kalorijām un olbaltumvielām bagātus dzērienus un lietot medicīnisko papilduzturu, to tilpums ir mazs, bet ar augstu kaloriju un olbaltumvielu daudzumu.
Ko darīt ar cukuru?
Bieži onkoloģiskie pacienti vairās ēst saldos ēdienus, saldumus, ierobežo sevi un ir tik strikti, ka pat liedz sev apēst kādu konfekti. Jāsaprot, ka visas ķermeņa šūnas (arī ļaundabīgā audzēja šūnas) enerģijai izmanto cukuru jeb glikozi. Glikozi organisms uzņem, ēdot ogļhidrātus saturošus pārtikas produktus – tās ir auzu pārslas, griķi, baltie rīsi, maize u.c. graudaugu produkti, kā arī saldie ēdieni un dzērieni – cepumi, medus, konfektes u.c. Ja ar uzturu neuzņemam nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu dienā (tas var notikt, ja ir samazināta apetīte, traucēta uztura uzņemšana), lai nodrošinātu enerģiju dzīvības procesiem un nepieciešamajām fiziskajām aktivitātēm, organisms to ņem no citiem avotiem – onkoloģisko slimību gadījumā tie ir muskuļu audi, kas izraisa muskuļu zudumu un novājina imūnsistēmu. Šobrīd nav pētījumu, kas pierādītu, ka, ēdot cukuru, audzēja attīstība būs straujāka, savukārt, pārtraucot ēst cukuru, audzējs saruks vai pazudīs. Tāpēc mans ieteikums – iekļaut ēdienreizēs ogļhidrātus saturošus pārtikas produktus regulāri, visas dienas garumā. Protams, ja runā par cukuru, onkoloģiskam pacientam gan terapijas laikā, gan pēc terapijas beigām ir svarīgi uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, un salds ēdiens un cukurs ir tas, kas var veicināt aptaukošanās attīstību. Runājot par cukuru, jāpatur prātā, ka tās ir tukšas kalorijas – tajā nav vitamīnu, minerālvielu, bioloģiski aktīvu vielu, šķiedrvielu, tāpēc veselam cilvēkam tā lietošana nav nepieciešama, ja var uzņemt pilnvērtīgu uzturu.
Olbaltumvielas jāuzņem divreiz vairāk
Olbaltumvielas nodrošina šūnu un audu augšanu un atjaunošanos, stimulē organisma imūnspējas jeb aizsargspējas, tāpēc onkoloģiskiem pacientiem tās jāuzņem īpaši. Cik liels daudzums jāuzņem? Veselam cilvēkam prasības pēc olbaltumvielām ir 0,8 grami uz kg ķermeņa svara dienā, taču cilvēkam ar ļaundabīgu audzēju saskaņā ar EPSEN vadlīnijām tie var būt 1,5 g uz kg ķermeņa svara dienā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, ja ir normāla nieru darbība. Ja pacientam ir akūta vai hroniska nieru slimība, olbaltumvielu daudzums būs nedaudz mazāks (1-1,2 g uz kg ķermeņa svara dienā). Ja pacientam ir liels svara zudums, olbaltumvielu devas var būt arī lielākas, nepārsniedzot 2 g uz kg ķermeņa svara dienā.
Bieži runājot ar onkoloģiskajiem pacientiem un jautājot par ēšanas paradumiem, dzirdu atbildes, ka pacients ēd tāpat kā vienmēr. Tas liek domāt, ka olbaltumvielu daudzums tiek uzņemts nepietiekami. Kuri tad ir svarīgākie olbaltumvielu produkti? Tā ir gaļa, olas, piena produkti, zivis (tās vajadzētu ēst vismaz divas reizes nedēļā), no augu valsts produktiem – pākšaugi.
Tāpēc onkoloģiskiem pacientiem ir jādomā par pārtikas produktu izvēlēm un to uzturvērtību. Par to iesaku domāt brīdī, kad ļaundabīgā audzēja ārstēšana vēl nav uzsākta. Piemēram, Jaunpils pilnpiena biezpiens un dzēriens Lakto abi ir lieliski produkti, bet uz 100 g produkta olbaltumvielu daudzums to sastāvā atšķiras 6 reizes, arī kaloriju daudzums ir atšķirīgs (biezpienam 16,4 g olbaltumvielu un 149 kcal, bet Lakto – 2,8 g olbaltumvielu un 75 kcal). Medicīniskais dzeramais papilduzturs ir nozīmīgs pacientiem, kuriem ir samazināta apetīte un apgrūtināta ēdiena uzņemšana un kuri ar ikdienas maltītēm nevar uzņemt ieteicamo enerģiju un uzturvielu daudzumu, kā arī cenšoties atgriezt zaudēto svaru un pirmsoperāciju periodā.
Mājas apstākļos var gatavot arī dažādus augļu un dārzeņu kokteiļus uz skābpiena dzērienu bāzes, papildinot ar saulespuķu sēkliņām, medu, olbaltumvielu pulveri. Tādā veidā maziem solīšiem var bagātināt savu uzturu, lai uzlabotu enerģijas un olbaltumvielu uzņemšanu.
Omega-3 taukskābēm pozitīva ietekme
Uztura vadlīnijās tiek akcentēta arī omega-3 taukskābju pozitīvā ietekme uz iekaisumu reakciju onkoloģiskiem slimniekiem, par ko liecina iekaisuma marķieru samazināšanās. Onkoloģiskiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju un kuriem ir svara zudums, ir ieteicams uztura papildinājums ar omega-3 garo ķēžu taukskābēm vai zivju eļļu ar mērķi stabilizēt vai uzlabot apetīti, ēdiena uzņemšanu, ķermeņa lieso masu un ķermeņa svaru.
Vitamīni un minerālvielas – vislabāk uzņemt ar pārtiku
Pārtikas produkti ir vislabākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas. Augļi, dārzeņi un pilngraudi satur ogļhidrātus, taukus, olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīnus. Katrai no šīm uzturvielām ir sava loma organisma dzīvības procesu norisēs, un to nozīme pieaug, tām savstarpēji mijiedarbojoties. Augu valsts produkti satur bioloģiski aktīvas vielas, kas var kavēt kancerogēnu vielu darbību un palīdzēt bloķēt audzēja attīstību – ietekmējot ļaundabīgo šūnu proliferāciju un aktivējot šūnu apoptozi jeb bojāeju. Protams, ja ļaundabīgais audzējs ir attīstījies, ar uzturu vien audzēju izārstēt nevarēs.
Vai var lietot uztura bagātinātājus, kas satur antioksidantus, ļaundabīgā audzēja terapijas laikā? Nav pietiekamu pierādījumu, ka šie uztura bagātinātāji ir droši un efektīvi kā papildterapija vēža ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka puse pacientu tomēr lieto uztura bagātinātājus, bet tad noteikti vajadzētu par to ziņot ārstējošam ārstam, lai viņš ir informēts. Pētnieki un veselības speciālisti norāda, ka antioksidanti palīdz organisma veselajām šūnām cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, taču, iespējams, ka tāds pats efekts tiek panākts, palīdzot ļaundabīgā audzēja šūnām.
Badošanās un produktu izslēgšanas diētas nav ieteicamas
Onkoloģiskiem pacientiem ar malnutrīciju vai malnutrīcijas risku nav ieteicams ievērot uztura modeļus, kas ierobežo enerģijas patēriņu. Produktu izslēgšanas diētas, kad netiek ēsts kāds konkrēts produkts vai uzturā ierobežota kādas uzturvielas uzņemšana, palielina risku uzņemt nepietiekamu enerģijas, tauku un olbaltumvielu daudzumu, kā arī var pieaugt risks attīstīties mikroelementu deficītam. Esmu runājusi ar pacientiem, kas ir mēģinājuši ēdienkarti veidot tikai no augļiem un dārzeņiem, izslēdzot olbaltumvielas saturošus produktus, vai pacientiem, kas izmēģinājuši citus uztura modeļus, un tie vienmēr ir atgriezušies pie pilnvērtīga uztura, jo stāvoklis ir pasliktinājies – bijis svara zudums, ietekmēta funkcionalitāte. Nav tādu diētu vai īpašu uztura režīmu, kas izārstētu vēzi vai novērstu tā atkārtošanos.
Fiziskā aktivitāte – ļoti būtiska
Onkoloģiskiem pacientiem ir svarīga fiziskā aktivitāte. Regulāri fiziskie vingrinājumi mazina noguruma sajūtu un palīdz saglabāt kustību aktivitāti, kā arī palīdz nostiprināt muskulatūru, kaulu sistēmu un uzturētu veselīgu ķermeņa svaru.
Noslēgumā vēlos uzsvērt – nav vienas vienotas receptes vai uztura padomi, kas der visiem. Katram onkoloģiskam pacientam jāmeklē sev piemēroti risinājumi, izmantojot drošu, zinātniski pamatotu, uz pierādījumiem balstītu informāciju, lai nenodarītu pāri savai veselībai un maksimāli uzlabotu ārstēšanās un atveseļošanās rezultātus. Jautājumus par uztura principiem un to piemērošanu vēža ārstēšanas laikā varat uzdot arī e-pastā [email protected]
Drošu, uzticamu, pierādījumos balstītu informāciju par vēža ārstēšanu, tostarp arī uztura jautājumiem, meklējiet arī Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas mājas lapā Resursi pacientiem – LOĶA (onkomed.lv)
